Elmārs Seņkovs, iestudējot Ibsena Mežapīli, XIX gadsimta beigu dramaturģijai raksturīgos simbolus ir attīrījis no sakrālā patosa un vietā licis lietišķu, vēsu abstrakciju un savām izrādēm piemītošo vizuālo laikmetīgumu
...
↧